​

 

太極拳

Taidzji-cjuaņ

​

 

Taidzji-cjuaņ ir daoisma ieviešana praksē.

Tas parāda daoisma pasaules modeļa galvenos principus.

Galvenais mērķis ir pietuvoties Visuma dabīgajai gaitai, ritumam jeb Dao.

 

Praksē tas nozīmē atveseļošanos, atdzimšanu,
atjaunošanos un veselības nostiprināšanu.

Ķermeņa fiziskais spēks kļūst ar katru gadu vājāks.

Taidzji-cjuaņ turpretīm izmanto vitalitāti (dzjin 精),
enerģiju (cji 氣) un garu (šeņ 神).

 

Vitalitāte koncentrēta iekš cinobra lauka (daņtieņ 丹田 - 3 cm zem vēdera),
enerģija - sirdī un gars - galvā.

Šie elementi ar gadiem nezūd, bet tiek pilnveidoti ar pieredzi.

 

Trenējoties jācenšas uz garīgo pārdzimšanu.

Katra kustība ir kā pāreja no Vudzji 無極 (bezgalīgais)
uz Taidzji 太極 (galējais punkts).

Elpa rit dabiski, pati no sevis, par to nav jādomā.

Ķermeņa viduspunkts atrodas visu laiku paralēli zemei, ceļi nedaudz ieliekti, tā tiek veicināta enerģijas plūsma.

Smaguma punkts lejpusē: iztukšot augšu, piepildīt apakšu.

Jākļūst kā lodei, ko nevar apgāzt, jo tai nekad nav nelīdzsvarota stāvokļa,
visur tai ir centrs.

Kontakts ar zemi ir tikai vienā svara punktā.

 

It jāattīsta pilnīga uztvere. Tā, lai jūs spējat sajust pat pūkas pieskārienu,

peldot pa gaisu kā pa ūdeni, viegli un plastiski, nejūtot savu svaru.

Locītavas un muskuļi ir atbrīvoti un lokani.

Kustības ir mierīgas un virzās pa apli vai loku.

Visu laiku tiek saglabāta tukšuma izjūta.

 

Taidzji-cjuaņ ir ūdens daba, kas noapaļo asumus un šķautnes.

Sākotnējā enerģija veido iekšpusi, vēlīnā - ārpusi.

Koka daba ir vienmēr augt uz augšu, vienalga, kā to apgriež un iestāda.

Ūdens turpretīm, vienmēr tek uz leju

 

Ejot uz priekšu vispirms zemei pieskaras papēdis, ejot uz aizmuguri - pirkstgals.

Rokas augšā ceļ ātrāk, lejā laiž lēnāk un tuvu pie ķermeņa.

Jebkura kustību kombinācija ir kā teksts ar pieturzīmēm, tās padara skaidru saturu un piešķir izteiksmi.

Kustības rit pašas par sevi, uzmanība piešķirta garam.

Vairāk izvairošas un atvairošas kustības, kas novērš pretinieka uzbrūkošo spēku.

Kā bumba, kas nevis pretojas, bet apgriežas ap sevi.

 

Taidzji-cjuaņ jātrenējas bezvējainā vietā, kur nav tiešu saules staru,
ir ūdens, ēna un skuju koki.

Jāorientējas pēc saules rita, iesākums vienmēr ir ar seju pret sauli.

Pilsētā to veikt ir vislabāk agri no rīta.

 

Apģērbam jābūt vieglam, gaišam un brīvam.

Metāliski priekšmeti ar savu "lauku" traucē enerģijas plūsmu.

 

Gaļa dara organismu smagu un tā iespaido enerģijas plūdumu.

Ēdiens nedrīkst būt pārāk karsts, auksts vai taukains.

Darbs ar savu raksturu 性功 (sjin gun): jāizkopj spēja vadīt savu psihoenerģētisko ķermeni.

 

Tas var ilgt gadiem, tāpēc svarīgs režīms un pastāvība.

Domām un darbiem jārit vienlaicīgi un saskanīgi.

Domā par to, ko pašlaik dari, nevis par kaut ko citu!

 

(Kan Gevu „Vušu praktiskā enciklopēdija")

​