← visi datumi

← visi ceļojumi

← uz sākumu


16. februāris, Pekīna

Pamožos no Ligitas telefona zvana. Uzreiz nespējot noorientēties īpatnējā dizaina un izvietojuma telpās, ieskrienu vispirms tualetē, tad Ligitas guļamistabā, tad gaitenī, un tikai tad nokļūstu pie telefona. Viņas šoferis mani pēcpusdienā varēšot aizvest uz lielo mūri. Urrā!

Līdz tam eju pastaigā uz tuvējo gleznotāju rajonu. Tas, izrādas, ir daudz tālāk nekā domāts. Soļoju pa milzīgajām ielu maģistrālēm un neparredzamajiem haotiskajiem un milzīgajiem krustojumiem, no vienas ielas puses uz otru. Gājieni pa gaisa tiltiņiem aizņem pamatīgi daudz laika. Prasu vienam garāmgājējam, prasu otram, beidzot viens vīrs saka: "Ahā! Cjī-ģiu-bā gunčan, tas ir tur." Un rāda ar roku atpakaļvirzienā. No sākuma nodomāju, ka šis man piesola kaut kādu alus krogu "ģiu-bā" 酒吧, bet tad atceros, ka izstāžu zāļu nosaukums taču ir "cjī-ģiu-ba" 七九八 798. Jociņi ar ķīniešu homonīmiem... . Tā nu es nonāku milzīgas rūpnīcas teretorijā (gaidīto vecpilsētas pagalmiņu un Parīzes stila ieliņu vietā).

Drīz jau laiks griezties atpakaļ. Ātri izskrienu perfekti simetriski izvietotās ieliņas, apskatu pāris mākslinieku salonus no ārpuses. Pa lielākai daļai tie ir ciet, pirms Pavasara Svētkiem šeit viss ir tukšs un kluss.

Gaidot viesnīcā šoferi, paskatos vienu no bezjēdzīgajiem ķīniešu humoru šoviem. Uzcepu nopirkto pankūku ar sezama eļļu un sojas mērci, klāt piedzeruot krizantēmu ziedu tēju. Tad zvana telefons. Pagalmā mani sagaida melna volga un zolīdā uzvalkā ģērbies resnītis, laipni aicinot, atver man mašīnas durvis.

Ilgi un dikti braucam pa tiltu un debesskrāpju labirintiem. Pēc sestās pilsētas apļa ielas parādās kalni un tajos Ķīnas mūra astoņas smailes "Badaļin" 八达岭. Šoferi neizdodas pierunāt nākt līdzi, viņš aizbildinās ar ceļu sāpēm. Uzkāpju kalnā, kas atrodas pretējā pusē no galvenās ieejas. Tur viss mierīgs un kluss. Izņemot pāris kāpējus sākuma posmā, uz mūra nav manāmas nevienas dzīvas dvēseles. Saulaina, bet dūmakaina diena, gaiss spirgts un samērā vēss. Dažviet pakāpieni pusmetra augstumā, citur atkal tikai 10 cm. Aizstaigāju līdz atjaunotā mūra beigām. Pēc pēdējā tornīša celtne nogriezta kā ar nazi. Nakamajā uzkalniņā vēl var redzēt tādas kā mūra atliekas, bet tas arī viss. Dīvaini.

Šoferis, lejā mašīnā mani gaidot, atlaidies krēslā un šņāc. Pa ceļam viņš stāsta, ka strādājot Latvijas vēstniecībā un vadājot visus iebraucošos latviešus.

Vakarā paskraidu pa istabām ar Sergeja kaķi, šis aiz jautrības kļūst pikts un cērt ar nagiem gaisā. Tad paskatos pie Ligitas mājās internetu un sazvanu pāris jauniešu hosteļus "qinnjeņ ļu guaņ" 青年旅馆. Situācija ir iepriecinoša, gultas vieta 4-5 vietīgā istabā maksā vidēji 30-40 juaņi (apm. 3 Ls). Pusastoņos atbrauc Ligita un viņas vīrs. Šis man līdzi iedod divas kazaku stila piparkūkas tāfelītes. Tad glaunā limuzīnā braucam uz rietumu staciju 西站. Pa Mūžīgā Miera ielu 永安街 nobraucam garām Debesu Miera laukumam 天安门 un senajai imperatoru mītnei "gugunam" 故宫. Stacija atrodas pilsētas otrajā pusē. Tā ir apgaismota 1000 lampiņām un līdzinās drīzāk kāda karaļa pilij. Piebraukšana pa tiltiem gluži kā lidostā. Atvadāmies.

Pie ieejas visas somas jālaiž caur x-staru lentu. Tad nonāku milzīgā zālē. Ligita mani jau brīdināja par stacijas milzīgo ļaužu drūzmu. Bet, tā kā man ir mīkstās kupejas biļete, tad drūzmēšanās prieki izpaliek. Jau deviņos esmu iekārtojusies savā vietā uz augšējās lāviņas. Tur, izrādās, ir pat televizors !!! Un iekš tā rāda Džoniju Depu un "Karību jūras pirātus" (manu mīļāko filmu). Šoreiz noskatos to ķīniešu valodā. Nu jau vairs nenožēloju 400 pa virsu plānotajai biļetes cenai samaksātos juaņus (apm. 35 Ls).

Esmu pārgurusi, bet aizmigt īsti nevaru. Līdz pusnaktij staigāju uz tualeti un grozos no viena sāna uz otru. Gaiss ir neiedomājami sauss, ik pa brīdim jādzer ūdens. Tad aizmiegu un pamostos tikai 12:00 nākamajā dienā.

← nākošā diena