Lūgsna Tev
Tūkstoš zemju laimes
Ir rokās Tavās
Kad ziedi acis ver
Un nesatver
Tava roka nevienu
Tik sevi vien
Rod jaunu tvīksmi
Ko pretīm priekam un saulei nest
Es vēlos lai Tevī saule spīd
Lai mēness zvaigznes pats tev dāvā
Un tūkstoš tauriņu miglā rēnā
Kā lotosu ēnā tauriņu gars
Nē, nenāc te iekšā!
Te māju nav
Tik tumšas rūtis
Ko zibeņi skar
Tik pāri kalnam
Tur rudenī
Es teikšu Tev
Kas pavasarī
|
Lūgsna man
Mans zilais zieds,
Jau saule riet
Un negribu te palikt, nē!
Nāc, iesim, es zinu, es protu, es varu,
Tur tālumā ir zeme tā, kur sauc mūs
Balss arvien nerimstošāk.
Un skrien
Pār pakalniem gājputni vien.
Sniegputenī
Sarkanas rozes un medību suns.
Tas noplēsīs ziedus
Ja neiesim mēs ... par sargiem kļūt un izauklēt.
- Tev ticu es?
- Vai gribu?
Es iešu, bet tikai dziļas ziemas vidū.
Lai varu tev teikt, mums jāspēj veikt.
Rīt modīsies zeme,
bet nebūs vēl saules nevienas,
ko aizlūgtu mūsu sirds.
|