← back to poetry


Lāča sirds ziemā

Mirklis balts - kā ledū kalts.
Sarma viz un nenobirst.
Saules sarkans riets pat ziemā,
sniegi vidū vasarā.
Katru gadu lāča pēdās
maziņš gariņš dzimst arvien.
Ja gribi ļoti ļoti, tad arī tevī pašā
iemājos lāča sirds.
Un baltās lūgsnās tērpusies,
ik dienas uz svētkiem tā sauks
un maigos ziedos uzziedot klusi gavilēs.

← back to home