Klaidonim
Saullēkts jūras vidū,
Kur lakstīgalas pavas’ri dzied,
Jo Ziemsvētkos katra sirdī
Dzimst taču pērļu princis.
Atsaukt var Ziemsvētkus katru dienu
„Mīlot, ticot un gaidot“.
Cik laika daudz! Tas straumēm līst
Un līs un līs līdz izsīks ...
Kad asaru nav vairs, ko raudāt,
Dzimst putns. Tas lākturi nes
Pa gaišo Piena Ceļu
Un aizved dvēs’li sev līdz.
Dzied sāpes sēru himnu
Uz stūra ubagam,
Kam maigais lūgums plaukstās
Ziemsvētku svecītes dedz.
Tad nāk pār rītiem salna,
Ar basām kājām und sirdi,
Tik baltu un saltu
Kā mazu rasas pili.
Šo pili miljoniem bišu
Ceļ tuksneša baltā saulē
Par mītni klaidonim vientuļam
Un viņa brīvības skrandām.
Lietus...
Līst mūžu smaržām cauri.